Ruden Bolade

Kā kucē no ķēdes, skrien norāvjas veišs, kā erzēlis pādā, pēc ķēvis miesas
Uz augšu raujākas, plēš apkaklis spējšs, tad drebina augumus
Resnos un liesos
Bet man ir labi, kad kramīs skuras
Kad slapjums lēni par logrūtim krīt
Vēl brendīs lielajā glāzētūras
Pat malkas pietiks šodien un rīt